Joom!Fish config error: Default language is inactive!
 
Please check configuration, try to use first active language

Guna Kārkliņa - sertificēta astroloģe - Pir­mo Latvijas eiro kal­ša­na Či­ka lai­kā
 
 
 

KONTAKTI:

SIA "AstroStars"

 

Privātprakse: Rīgā, "Hotel de Rome", Kaļķu ielā 28, 4. stāvs.

 

Tālr.: + 371 28812226.


E-pasts: guna.karklina@astrologuasociacija.lv

 
Skype: guna.karklina

 

Varat man rakstīt arī: Draugiem.lv vai Facebook

 

(Konsultācijas notiek pēc iepriekšēja pieraksta.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citējot vai izmantojot kaut ko no šiem tekstiem publikācijās, lūdzu, saskaņojiet ar mani rakstiski.
Paldies par sapratni!

Pir­mo Latvijas eiro kal­ša­na Či­ka lai­kā

There are no translations available.

 

Gu­na Kār­kli­ņa, „Praktiskā Astroloģija”

 

31. jū­li­jā pēc plkst. 12.00 Bā­de­nes-Vir­tem­ber­gas Valsts kal­tu­vē («Sta­at­lic­he Münzen Ba­den-Württemberg») Štut­gar­tē Lat­vi­jas Ban­kas pre­zi­dents Il­mārs Rim­šē­vičs ie­dar­bi­nā­ja nau­das iz­ga­ta­vo­ša­nas ie­kār­tu, lai sāk­tos Lat­vi­jas eiro mo­nē­tu kal­ša­na.

Šīs die­nas as­tro­lo­ģis­kās ie­zī­mes: 23. Mē­ness die­na, kas ir sa­mē­rā veik­smī­ga, ja mēr­ķi ir cē­li. Mē­ness at­ro­das saim­nie­cis­ka­jā Vēr­ša zī­mē, ta­ču Mē­ness ša­jā lai­kā nav la­bos stā­vok­ļos. Vis­as die­nas ga­ru­mā ir tā dē­vē­tais či­ka laiks, kad uz­sāk­tiem dar­biem var ne­būt aug­līgs re­zul­tāts. Kā jau mi­nēts, Mē­ness sim­bo­li­zē tau­tu, un kon­krē­tās po­zī­ci­jas va­rē­tu no­zī­mēt, ka cil­vē­kiem šīs skais­tās mo­nē­tas la­bu­mu ne­ne­sīs. Sau­lei (kas kon­krē­tā ga­dī­ju­mā sim­bo­li­zē pa­šu eiro) ir blo­ķē­jošs as­pekts ar Sa­tur­nu (va­ra, val­stis­kas struk­tū­ras, ie­ro­be­žo­jo­ši ap­stāk­ļi), kas va­rē­tu no­zī­mēt grū­tī­bas ap­ri­tē u.tml. Ve­ne­ra, kas pa­ti par se­vi at­bild par nau­du, ir sa­mē­rā la­bās kom­bi­nā­ci­jās, ta­ču at­ro­das Jau­na­vas zī­mē, ku­rā nav spē­cī­ga.

Iz­vēr­tē­jot as­tro­lo­ģis­kos as­pek­tus, nā­kas se­ci­nāt,

ka kal­ša­nas uz­sāk­ša­nai šis nav bi­jis tas la­bā­kais brī­dis.

Kā me­di­jos jau zi­ņots, Lat­vi­jas eiro mo­nē­tas, kas ne­pie­cie­ša­mas pār­ejai no la­tiem uz eiro un pir­ma­jam eiro ap­gro­zī­bas ga­dam, tiek kal­tas di­vās Bā­de­nes-Vir­tem­ber­gas Valsts kal­tu­ves ra­žot­nēs – Štut­gar­tē un Karls­rū­ē.

Lat­vi­jas Ban­kas pre­zi­dents Il­mārs Rim­šē­vičs pa­sā­ku­mā uz­svē­ra, ka šis ir ļo­ti no­zī­mīgs brī­dis Lat­vi­jai. «Ceļš līdz eiro ie­vie­ša­nai bi­ja ilgs – des­mit ga­di kopš Lat­vi­jas pie­vie­no­ša­nās Eiro­pas Sa­vie­nī­bai,» sa­cī­ja Lat­vi­jas Ban­kas pre­zi­dents un no­rā­dī­ja, ka sa­dar­bī­ba ar Bā­de­nes-Vir­tem­ber­gas Valsts kal­tu­vi ir bi­ju­si ļo­ti sek­mī­ga.

Kal­tu­ves di­rek­tors Pe­ters Hū­bers at­zi­na, ka Lat­vi­jas Ban­ka ir ļo­ti pra­sīgs klients, bet Bā­de­nes-Vir­tem­ber­gas kal­tu­vei ir pie­tie­ka­mi lie­la pie­re­dze un pro­fe­si­onā­lās zi­nā­ša­nas, lai spē­tu strā­dāt ar paš­iem sa­rež­ģī­tā­ka­jiem pa­sū­tī­ju­miem. Ko­pu­mā di­vās Bā­de­nes-Vir­tem­ber­gas kal­tu­vēs no­kal­ti 12 mil­jar­di eiro mo­nē­tu. 20 nau­das pre­ses pa­re­dzē­tas ap­gro­zī­bas mo­nē­tu kal­ša­nai, as­to­ņas – ko­lek­ci­ju mo­nē­tām un me­da­ļām.

Eiro mo­nē­tām Eiro­pas pus­e – tā, ku­rā re­dzams arī tās no­mi­nāls, vi­sās eiro­zo­nas val­stīs ir vie­nā­da, bet na­ci­onā­lās pus­es – at­šķi­rī­gas. Ap­gro­zī­bā eiro­zo­nā ir as­to­ņu da­žā­du no­mi­nā­lu eiro un cen­tu mo­nē­tas – 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tā­tad no­mi­nā­li ir tā­di pa­ši kā la­tu un san­tī­mu mo­nē­tām.

Lat­vi­jas eiro mo­nē­tu di­zains ti­ka iz­vē­lēts tau­tas ide­ju kon­kur­sā 2004. ga­dā, ku­rā par la­bā­ko at­zi­na jē­kab­pi­lie­tes Il­zes Kal­ni­ņas priekš­li­ku­mu. Eiro ro­tās Lat­vi­jas nau­das di­zai­na lep­nums – piec­lat­nie­ka tau­tu­mei­ta, bet cen­tus – lie­lais un ma­zais Lat­vi­jas ģer­bo­nis.

Vie­na un di­vu eiro mo­nē­tu gra­fis­ko di­zai­nu vei­do­jis Gun­tars Sie­tiņš, bet eiro cen­tu gra­fis­ko di­zai­nu – Lai­mo­nis Šēn­bergs.

Lat­vi­ja nā­kam­gad kļūs par 18. eiro­zo­nas val­sti. Pār­eja no la­tiem uz eiro no­tiks sa­ska­ņā ar līdz šim Lat­vi­jas Ban­kas ap­stip­ri­nā­to ofi­ci­ālo kur­su – viens eiro ir 0,702804 la­ti jeb 1,42 eiro par vie­nu la­tu.

At­bil­dot uz jau­tā­ju­mu, vai no ap­gro­zī­bas iz­ņem­tos la­tus to­mēr ne­va­ja­dzē­tu sa­gla­bāt ne­no­skār­stai va­ja­dzī­bai, Lat­vi­jas Ban­ka no­rā­da: nav pa­ma­ta ba­žām, ka eiro ķi­be­ļu dēļ drīz at­kal var ie­va­ja­dzē­ties la­tus. La­tus ne­at­mak­sā­jas gla­bāt ar ap­svē­ru­mu, ka reiz nā­kot­nē Lat­vi­jai var nāk­ties at­kal do­māt par at­grie­ša­nos pie na­ci­onā­lās va­lū­tas. «Tā­dā ie­do­mā­tā ga­dī­ju­mā jaun­us la­tus no­dru­kāt un no­kalt bū­tu lē­tāk ne­kā gla­bāt no ap­gro­zī­bas iz­ņem­tos,» skaid­ro cen­trā­lā ban­ka.