Joom!Fish config error: Default language is inactive!
 
Please check configuration, try to use first active language

Guna Kārkliņa - sertificēta astroloģe - Ko­dol­dro­šī­bas as­tro­lo­ģis­kie as­pek­ti
 
 
 

KONTAKTI:

SIA "AstroStars"

 

Privātprakse: Rīgā, "Hotel de Rome", Kaļķu ielā 28, 4. stāvs.

 

Tālr.: + 371 28812226.


E-pasts: guna.karklina@astrologuasociacija.lv

 
Skype: guna.karklina

 

Varat man rakstīt arī: Draugiem.lv vai Facebook

 

(Konsultācijas notiek pēc iepriekšēja pieraksta.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citējot vai izmantojot kaut ko no šiem tekstiem publikācijās, lūdzu, saskaņojiet ar mani rakstiski.
Paldies par sapratni!

Ko­dol­dro­šī­bas as­tro­lo­ģis­kie as­pek­ti

There are no translations available.

 

Gu­na Kār­kli­ņa, „Praktiskā Astroloģija”

 

No as­tro­lo­ģis­kā vie­dok­ļa rau­go­ties, viens no ak­tu­āliem jau­tā­ju­miem glo­bā­los mē­ro­gos pa­sau­lē šo­brīd ir ko­dol­dro­šī­ba. De­be­sīs ir kā­da sa­rež­ģī­ta pla­nē­tu kom­bi­nā­ci­ja, ku­ras iz­vei­do­ša­nās sā­kum­posms pirms di­viem ga­diem sa­kri­ta ar tra­ģis­ko Fu­ku­ši­mas atom­re­ak­to­ra avā­ri­ju Ja­pā­nā 2011. ga­da 11. mar­tā. «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» pē­ta as­tro­lo­ģis­kos as­pek­tus die­nās, kad da­žā­dās pa­sau­les ma­lās no­ti­ku­šas avā­ri­jas, ku­ru re­zul­tā­tā pa­aug­sti­nā­jies ra­di­āci­jas lī­me­nis.

 

Urāns + Plū­tons, Marss + Sa­turns

In­te­re­san­ti, ka veik­ta­jā pē­tī­ju­mā pa­rā­dās: gan­drīz vis­os ga­dī­ju­mos ie­sais­tī­tas pla­nē­tas Urāns un Plū­tons, kā ar teh­nis­kais Marss un Sa­turns. Pat­la­ban de­be­sīs starp Urā­nu un Plū­to­nu ir sa­sprin­gtais kvad­rā­ta as­pekts, par ko esam jau rak­stī­ju­ši, un tas iz­juks ti­kai 2017. ga­dā. Tie­sa, vie­na kom­bi­nā­ci­ja ne vien­mēr «no­strā­dās», ta­ču, esot vēl kā­diem bla­kus ap­stāk­ļiem, tā ris­kus pa­lie­li­na. As­tro­lo­ģi­jā ar Urā­nu sais­tās ener­ģē­ti­ka un teh­no­lo­ģi­jas, Plū­to­na pār­rau­dzī­bā trans­for­mā­ci­jas, ar ze­mes dzī­lēm sais­tī­ti pro­ce­si, tos­tarp ze­mes­trī­ces, glo­bā­las ka­tas­tro­fas, arī atom­ener­ģi­ja. Līdz ar to – šo pla­nē­tu «pār­zi­ņā» eso­ša­jās jo­mās ir jā­būt mod­riem un ap­do­mī­giem.

 

Fu­ku­ši­mas as­tro­lo­ģis­kais «kods»

Fu­ku­ši­mas 1. re­ak­to­ra as­tro­lo­ģis­kā kar­te to­brīd, kad tas no­dots eks­plu­atā­ci­jā, rā­da, ka starp abām mi­nē­ta­jām pla­nē­tām (Plū­to­nu un Urā­nu) ir sa­sprin­gti as­pek­ti, opo­zī­ci­jas ar Sau­li, plus Urā­nam vēl arī kvad­rāts ar Mar­su, ku­ram vie­na no tē­mām – teh­nis­kas, teh­no­lo­ģis­kas pro­blē­mas. Tie­ši lik­te­nī­gās ze­mes­trī­ces brī­dī re­ak­to­ram tran­zī­ta Urāns skā­ra Plū­to­na opo­zī­ci­ju, un ga­da cik­lā ir gan Plū­to­na un Urā­na kvad­rāts, gan arī Plū­to­na un Sau­les kvad­rāts (sa­sprin­gta, pro­ble­mā­tis­ka kom­bi­nā­ci­ja). Un ša­jā ga­dī­ju­mā va­rē­tu teikt, ka ze­mes­trī­ces brī­dī acīm­re­dzot spē­cī­gi no­strā­dā­ja Plū­to­na un Urā­na kom­bi­nā­ci­ja.

Fu­ku­ši­mas atom­elek­tro­sta­ci­jā pēc ze­mes­trī­ces pil­nī­bā sa­bo­jā­jās dze­sē­ša­nas sis­tē­mas, kā dēļ no­ti­ka ko­dol­re­ak­to­ru ser­de­ņu ku­ša­na un ra­dio­ak­tī­vo ma­te­ri­ālu no­plū­ša­na vi­dē, iz­rai­sot pa­sau­lē no­piet­nā­ko ko­dol­ka­tas­tro­fu kopš Čer­no­bi­ļas atom­elek­tro­sta­ci­jas sprā­dzie­na 1986. ga­dā.

Ta­gad Ja­pā­nas sa­bied­rī­bā val­da ne­uz­ti­cī­ba pret šo teh­no­lo­ģi­ju. Ie­priekš ap­mē­ram treš­da­ļu no ko­pē­jā ener­ģi­jas pa­tē­ri­ņa val­stī no­dro­ši­nā­ja ar ko­dol­spēk­sta­ci­ju pa­lī­dzī­bu. Bet pēc Fu­ku­ši­mas avā­ri­jas gan­drīz vis­i 50 Ja­pā­nas ko­dol­re­ak­to­ri ti­ka ap­tu­rē­ti, lai veik­tu pa­pil­du dro­šī­bas pār­bau­des.

Kad aiz­va­dī­ta­jā va­sa­rā Ja­pā­nas prem­jers Jo­si­hi­ko No­da pie­ņē­ma lē­mu­mu at­jau­not di­vu ko­dol­re­ak­to­ru dar­bī­bu Oi atom­elek­tro­sta­ci­jā, no­ti­ka pro­tes­ti. (Cil­vē­ku at­mi­ņās atom­ener­ģi­jas iz­man­to­ša­na sais­tās arī ar Ot­rā pa­sau­les ka­ra šaus­mām, kad ASV no­me­ta atom­bum­bas uz Hi­ro­si­mu un Na­ga­sa­ki.)

Ame­ri­ka un Krie­vi­ja

Pen­sil­vā­ni­jā 1978. ga­dā teh­nis­ku de­fek­tu dēļ «Thre­e Mi­le Is­land» re­ak­to­rā no­ti­ka pa­ma­tī­ga ra­dio­ak­tī­vo vie­lu no­plū­de. Pār­is die­nu lai­kā no tu­vē­jās ap­kār­tnes ti­ka eva­ku­ēti 140 000 cil­vē­ku. As­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs re­dzams, ka at­kal jau ie­sais­tīts Urāns un Plū­tons, ti­kai maz­liet ci­tā­dās kom­bi­nā­ci­jās.

Tas pats ar «Ma­jak» re­ak­to­ru «An­nuš­ka». Šis stāsts mums ir ma­zāk zi­nāms, bet tra­ģē­di­jas ap­mē­ri arī ir ie­spai­dī­gi. «Ma­jak» atom­centrs Dien­vi­du­rā­los bi­ja viens no pri­mā­ra­jiem Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas atom­kom­plek­siem. 1957. ga­dā vie­nā no tā atom­gla­bā­ta­vām no­ti­ka eks­plo­zi­ja (tās re­zul­tā­tā at­mo­sfē­rā no­nā­ca ap­tu­ve­ni pus­e no to ra­dio­ak­tī­vo at­kri­tu­mu dau­dzu­ma, kāds ra­dās pēc Čer­no­bi­ļas ka­tas­tro­fas). Ti­kai da­ži no ap­kār­tē­jiem ie­dzī­vo­tā­jiem ti­ka eva­ku­ēti, bet lie­lā­kā da­ļa pa­li­ka. Ra­di­āci­jai ti­ka pa­kļau­tas 217 pil­sē­tas un ap­tu­ve­ni 272 000 cil­vē­ku.

 

Čer­no­bi­ļas kom­bi­nā­ci­jas

Čer­no­bi­ļas AES ob­jek­ta un ka­tas­tro­fas brī­ža as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs arī sa­sprin­gtās kom­bi­nā­ci­jās ie­sais­tī­tas ie­priekš mi­nē­tās pla­nē­tas.

Pa­ma­tā AES ce­tur­tā re­ak­to­ra eks­plu­atā­ci­jā no­do­ša­nas brī­ža kar­te ir diez­gan veik­smī­ga, teh­nis­kas ķi­be­les gan caur Mar­sa sa­sprin­gtām po­zī­ci­jām maz­liet pa­rā­dās, to­mēr tās nav ļo­ti pro­ble­mā­tis­kas. Ta­ču 1986. ga­da so­lā­rā cik­la kar­tē sa­sprin­gtos as­pek­tos ie­sais­tās gan Marss, gan Sa­turns, gan Urāns. Sa­vu­kārt ka­tas­tro­fas brī­ža tran­zī­tu kar­tē Marss iet pār Plū­to­na kvad­rā­tu. Vis­as ie­priekš mi­nē­tās kom­bi­nā­ci­jas ie­zī­mē ie­spē­ja­mas teh­nis­kas pro­blē­mas.

 

Jā­at­gā­di­na, ka Čer­no­bi­ļas atom­elek­tro­sta­ci­jas re­ak­tors pēc ne­veik­smī­ga eks­pe­ri­men­ta eks­plo­dē­ja plkst. 1.23 nak­tī uz 1986. ga­da 26. ap­rī­li, iz­me­tot gai­sā mil­zī­gu ra­dio­ak­tī­vā pie­sār­ņo­ju­ma mā­ko­ni. Tā bi­ja mil­zu ka­tas­tro­fa, ku­ras se­kas cil­vē­ki iz­jūt vēl šo­dien – iz­pos­tī­tas dzī­ves un sa­grau­ta ve­se­lī­ba.

Arī pat­la­ban šī ob­jek­ta as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs 2013. un 2014. ga­dam pa­rā­dās sa­sprin­gtas kom­bi­nā­ci­jas (ne ti­kai starp Plū­to­nu un Urā­nu, bet vēl arī ci­tas), ku­ras ne­va­ja­dzē­tu ig­no­rēt, bet lai­kus pa­rū­pē­ties par dro­šī­bu. Nu­le kā feb­ru­ārī iz­ska­nē­ja sa­trau­co­ša zi­ņa, ka ie­bru­cis Čer­no­bi­ļas atom­elek­tro­sta­ci­jas jumts. Par lai­mi, in­ci­den­tā ne­viens cil­vēks nav cie­tis un ra­di­āci­jas lī­me­nis nav pie­au­dzis. Sā­kot­nē­jā in­for­mā­ci­ja lie­ci­na, ka jumts ie­bru­cis, jo uz tā sa­krā­jies pā­rāk daudz snie­ga...

AES jumts ti­ka uz­bū­vēts pēc 1986. ga­da ko­dol­ka­tas­tro­fas, ta­ču tas nav da­ļa no sar­ko­fā­ga, kas pār­sedz ava­rē­ju­šo re­ak­to­ru. Pirms ga­da ti­ka uz­sāk­ta jaun­a sar­ko­fā­ga būv­nie­cī­ba, ku­ru fi­nan­sē vai­rā­kas pa­sau­les val­stis. Ja viss no­ri­tēs pēc plā­na, līdz 2015. ga­da vi­dum jaun­ajam sar­ko­fā­gam jā­būt pa­beig­tam un uz­stā­dī­tam virs ava­rē­ju­šā re­ak­to­ra.

Pa­re­dzēts, ka jaun­ā 20 000 ton­nu struk­tū­ra stā­vēs vis­maz gad­sim­tu un tā būs ap­gā­dā­ta ar augs­ti teh­no­lo­ģis­kām ie­kār­tām, lai dro­šī­bā veik­tu at­tī­rī­ša­nas dar­bus pa­ša sa­grau­tā re­ak­to­ra iek­šie­nē, kā arī ne­ļau­tu ra­di­āci­jai iz­pla­tī­ties ap ava­rē­ju­šo AES.

Diem­žēl eso­šais re­ak­to­ra ap­valks ti­ka bū­vēts lie­lā stei­gā drīz pēc sprā­dzie­na un ta­jā iz­vei­do­ju­šās plai­sas. Dzē­šot lies­mas, no aug­šas pār re­ak­to­ru ti­ka kai­sī­tas smil­tis un ķi­mi­kā­li­jas, pēc tam ti­ka iz­bū­vē­ta dzelz­ce­ļa lī­ni­ja, lai no­gā­dā­tu uz atom­elek­tro­sta­ci­ju be­to­nu un tē­rau­du sar­ko­fā­ga bū­vei.

Ņe­mot vē­rā pub­li­kā­ci­jas sā­ku­mā mi­nē­tās kom­bi­nā­ci­jas, jā­pie­bilst, ka ko­dol­dro­šī­bas jau­tā­ju­miem tu­vā­ka­jos ga­dos jā­pie­vērš īpa­ša uz­ma­nī­ba, tur­klāt šis nav tas pie­mē­ro­tā­kais lai­ka pe­ri­ods, kad bū­vēt jaun­as AES.

UZ­ZI­ŅAI!

* Pār­bau­dēs Eiro­pas atom­elek­tro­sta­ci­jās (AES) at­klāts sim­tiem pro­blē­mu, ku­ru no­vēr­ša­nai ne­pie­cie­ša­mi līdz pat 25 mil­jar­diem eiro (18 mil­jar­diem la­tu), lie­ci­na pērn­ru­den pub­lis­ko­tais Eiro­pas Sa­vie­nī­bas zi­ņo­jums.

* Eiro­pas Ko­mi­si­ja (EK) iz­rē­ķi­nā­ju­si, ka dro­šī­bas uz­la­bo­ša­nai 134 re­ak­to­ros ne­pie­cie­ša­mi des­mit līdz 25 mil­jar­di eiro (sep­ti­ņi līdz 18 mil­jar­di la­tu), un plā­no to pa­veikt līdz 2015. ga­dam. To­mēr AES slēg­ša­nu EK ne­gra­sās ne­pie­pra­sīt.

* 25 lap­pu­ses ga­rais zi­ņo­jums bal­stīts uz pār­bau­dēm, kas veik­tas Eiro­pas AES pēc Fu­ku­ši­mas avā­ri­jas 2011. ga­da mar­tā. Tā iz­strā­dē pie­da­lī­ju­šās 14 ES val­stis, ku­rās dar­bo­jas AES, kā arī Lie­tu­va, Švei­ce, Uk­rai­na un Hor­vā­ti­ja.

* Ti­ka pār­bau­dī­ta AES dro­šī­ba plū­du, ze­mes­trī­ces un lid­ma­šī­nas ka­tas­tro­fas ga­dī­ju­mā, kad «nor­mā­las dro­šī­bas un dze­sē­ša­nas fun­kci­jas» ne­dar­bo­jas.

* Ņe­mot vē­rā, ka 11 Eiro­pas ko­dol­re­ak­to­ri at­ro­das ap­dzī­vo­tās vie­tās ar vai­rāk ne­kā 100 000 ie­dzī­vo­tā­ju, ES ir jā­mā­cās no Fu­ku­ši­mas un jā­sa­ma­zi­na ka­tas­tro­fu risks Eiro­pā.

* Līdz šim veik­to pār­bau­žu re­zul­tā­ti lie­ci­na, ka te­ju vi­sām atom­elek­tro­sta­ci­jām ne­pie­cie­ša­mi uz­la­bo­ju­mi. Tur­klāt se­ci­nāts, ka da­žas pra­sī­bas, par ku­rām ti­ka pa­nāk­ta vie­no­ša­nās pēc ne­ga­dī­ju­ma Pen­sil­vā­ni­jas atom­elek­tro­sta­ci­jā 1979. ga­dā un pēc Čer­no­bi­ļas ko­dol­ka­tas­tro­fas 1986. ga­dā, at­se­viš­ķās da­līb­val­stīs jo­pro­jām nav īs­te­no­tas.

* Zi­ņo­ju­mā no­rā­dīts, ka vai­rā­kos re­ak­to­ros trūkst in­stru­men­tu seis­mis­ko ak­ti­vi­tā­šu no­vē­ro­ša­nai un ti­kai četr­u ES da­līb­val­stu atom­elek­tro­sta­ci­jās dar­bo­jas re­zer­ves kon­tro­les cen­tri ga­dī­ju­mam, ja avā­ri­jas si­tu­āci­jā gal­ve­nā kon­tro­ltel­pa kļūst ne­iz­ma­to­ja­ma.

Avots: LE­TA